Orbītā ievadīti divi Eiropas Zemes pavadoņi, kas pētīs klimatu

Novembra sākumā Krievija veiksmīgi ievadījusi orbītā divus nozīmīgus Eiropas satelītus. Eiropas Visuma pētniecības aģentūras pavadoņi - augsnes mitruma un okeānu sāļuma mērīšanai paredzētais satelīts SMOS un kosmosa materiālu un tehnoloģiju izmēģināšanai domātais "Proba-2" - tika veiksmīgi ievadīti Zemes orbītā, kur tie vāks dabiski no Zemes emitētos ūdens mikroviļņu radiosignālus, dodot iespēju noteikt ūdens aprites cikla izmaiņas globālās sasilšanas un citu klimata izmaiņu iespaidā.

SMOS savā 758 kilometrus augstajā orbītā veiks divus darbus - pārraidīs augsnes mitruma kartes un ar savām 69 savstarpēji saistītajām antenām mērīs okeānu sāļumu.

Šie dati tiks plaši izmantoti un uzlabos vidēja un ilgtermiņa laika apstākļu prognozes, brīdinās par ekstremālām situācijām, piemēram, sausumu, plūdiem, un tiks praktiski izmantoti tādās jomās kā lauksaimniecība un ūdens resursu pārvalde.
"Klimata pārmaiņas ir fakts, bet to ietekme uz nokrišņiem, iztvaikošanu, noteci un plūdu draudiem joprojām nav skaidra," žurnālistiem sacījis SMOS misijas zinātniskais direktors Janns Kers. "Ūdens klātbūtnei šeit ir pat lielāka loma nekā temperatūrai."
Šobrīd zinātnieki meteoroloģisko un klimatisko tendenču prognozēšanā lielā mērā balstās uz datormodelēšanu, un plašāki dati ļaus iegūt precīzākas prognozes.

Savukārt pasaules okeāna virsmas sāļuma pārmaiņu mērījumi palīdzēs labāk izprast, kā veidojas okeānu straumju sistēma, kas palīdz regulēt klimatu, pārnesot siltumu no ekvatora polu virzienā. Daži pētījumi liek domāt, ka globālā sasilšana var izjaukt šo sistēmu un būtiski mainīt klimatu dažādos zemeslodes reģionos.
Okeāna ūdeņu sāļuma pārmaiņas atkarīgas no nokrišņiem un iztvaikošanas, bet polārajos rajonos - arī no ledus kušanas un sasalšanas.
SMOS programma izmaksā aptuveni 315 miljonus eiro (221,3 miljonus latu), un sagaidāms, ka pavadonis darbosies vismaz trīs gadus. SMOS misija ir daļa no plašākas Zemes izpētes programmas, kas ietvers kopumā astoņus kosmiskos aparātus, kuru uzdevums ir pētīt cilvēka darbības ietekmi uz vidi.
Martā šīs programmas gaitā jau tika palaists pavadonis GOCE, kam jāpalīdz izveidot precīzāki Zemes gravitācijas lauka globālie un reģionālie modeļi.

Startam nākamā gada februārī tiek gatavots pavadonis "Cryosat", kas izvērtēs planētas ledus segas stāvokli.
2011.gadā paredzēts palaist Atmosfēras dinamikas misijas pavadoni "ADM-Aeolus", kas no kosmosa pētīs vēju veidošanos.
Savukārt Beļģijā ražotais kosmiskais aparāts "Proba-2" paredzēts kosmosa tehnikas izstrādē izmantojamu jaunu materiālu un tehnoloģiju, piemēram, jauna tipa datoru, bateriju un saules paneļu, izmēģināšanai kosmiskā lidojuma apstākļos.

 

Informācijas avots: Nacionālā Ziņu aģentūra LETA